Ziedot sportam, kultūrai vai mākslai ir izdevīgāk Lietuvā strādājošajiem uzņēmumiem, Latvijā esošā ziedotāju atbalsta sistēma nav tik pretimnākoša kā dienvidu kaimiņvalstī, un tā ir līdzvērtīga Igaunijai, tomēr tā arī nav tik dāsna
To liecina AS BDO pētījums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm ziedotājiem. “Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatnības – atšķirības Latvijā un Igaunijā (kur to maksā tikai tad, kad tiek veikta dividenžu izmaksa vai tam pielīdzināmi darījumi) no Lietuvas un parējās Eiropas, kā arī valstu politiskās valdības uzstādījumi un lēmumi, tāpat arī sabiedrības izpratne par pašu ziedošanu ir būtiskākie iemesli, kāpēc atšķiras stimulu pakete ziedotājiem,” pētījuma datus raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka būtībā uzņēmums, kurš strādā vairākās valstīs, izrēķinot izdevīgumu, var izvēlēties, kurā no tām īstenot ziedošanu.
“Uzņēmumu ienākuma nodoklis Eiropas Savienībā nav tas, kuru strikti reglamentētu, kā tas ir situācijā ar pievienotās vērtības nodokli, kuram ir noteikta standartlikme, kā arī samazinātās likmes un tā aplikšanas nosacījumi, kuri jāievēro visās ES dalībvalstīs; katra dalībvalsts būtībā var darīt, kā vēlas, un tas arī spilgti izpaužas,” uzsver J. Zelmenis.
Visu mainīja 2018. gada revolūcija
“2018. gadā īstenotās uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem tika atņemts stimuls šī nodokļa atlaides veidolā – ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nebija ekonomiskā izdevīguma,” atgādina J. Zelmenis.
Viņš piebilst, ka 2021. gadā Saeima jau palielināja ziedotāju stimulu un būtībā atgriezās tajā situācijā, kāda bija pirms nodokļu reformas. “Ja uzņēmumi vairāku gadu desmitu laikā ir pieraduši, ka, daloties ar savas peļņas daļu, saņem pretī burkānu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides formā, tad kāpēc lai viņi tagad pēkšņi momentā kļūt par mecenātiem – ziedo, neko neprasot pretī?” uz jautājumu, kāpēc uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma 2018.–2021. gadā aizbaidījusi ziedotājus, ar pretjautājumu atbild J. Zelmenis. Viņš kā svarīgu niansi šajā kontekstā min faktu, ka kopš 2018. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāmaksā tikai tad, ja peļņa tiek sadalīta dividendēs vai veikti pirkumi, kas tiek pielīdzināti dividenžu izmaksai, savukārt pērn bija jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis arī par peļņu, kura netiek sadalīta dividendēs, kā rezultātā, ziedojot kādu summu, faktiski šī nodokļa samaksas apmēru varēja noturēt ļoti minimālā līmenī. “Protams, tā tas ir bijis visus pēdējos 27 gadus, turklāt 90. gadu sākumā uzņēmumiem–ziedotājiem bija atlaide, nevis kā pašlaik – 85% no ziedojumu summas –, bet gan visi 90%, taču laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam šīs atlaides apmērs bija samazināts līdz 75%,” skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka būtībā uzņēmumi–ziedotāji par šādu padalīšanos ar savu peļņas daļu tika atalgoti ar valsts nepaņemto peļņas nodokļa daļu.
Jauninājumi der tikai lielajiem
BDO partneris vērš uzmanību, ka kopš 2018. gada lielajiem peļņas guvējiem un lielajiem darba devējiem, kuri vēlas ziedot, ir ļoti izdevīga sistēma. J. Zelmenis pierāda šo faktu uz uzņēmuma piemēra, kura peļņa ir 2 milj. eiro, bet ziedotā summa – 100 000 eiro. Proti, uzņēmums var izmantot vienu no 3 ziedotāju atlaidēm, pieņemsim, neiekļaujot ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātiem nodokļiem. Tātad, ja iepriekšējā pārskata gadā uzņēmuma–ziedotāja peļņa pēc nodokļiem bija 2 milj. eiro, tātad 5% no tās ir 100 000 eiro. Tādējādi šādā gadījumā ziedotāja tēriņi ir 100 000 eiro, ziedojuma summa nerada UIN sekas.
Vienlaikus J. Zelmenis vērš uzmanību, ka situācijā, ja iepriekšējā pārskata gadā uzņēmuma–ziedotāja peļņa pēc nodokļiem ir 1 milj. eiro, tātad 5% no tās ir 50 000 eiro, bet atlikušie 50 000 eiro tiek aplikti ar uzņēmuma ienākuma nodokli 20% apmērā jeb 12 500 eiro. Kopā ziedotāja tēriņi 100 000 eiro + 12 500 eiro = 112 500 eiro. “Ir otra opcija, kas arī ir izdevīga lielajiem uzņēmumiem,” norāda J. Zelmenis. Proti, neiekļaujot ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% apmērā no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tātad, ja iepriekšējā pārskata gadā uzņēmuma–ziedotāja bruto darba samaksa bija 5 milj. eiro, tātad 2% no šīs summas ir 100 000 eiro un kopējie ziedotāja tēriņi – 100 000 eiro. Vienlaikus, ja iepriekšējā pārskata gadā uzņēmuma–ziedotāja bruto darba samaksa bija 3 milj. eiro, tātad 2% no tās ir 60 000 eiro, bet atlikušie 40 000 eiro tiek aplikti ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) 20% apmērā jeb 10 000 eiro. Šajā gadījumā ziedotāja tēriņi 100 000 eiro + 10 000 eiro = 110 000 eiro. “Ir arī trešā iespēja, kura der jau visa izmēra kompānijām, proti, samazinot UIN, apliekamo ienākumu palielina par peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos ietverto ziedojuma summu; aprēķināto UIN samazina par 85% no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 30% no aprēķinātās UIN summas. Tātad, ziedojot 100 000 eiro un pieņemot, ka UIN samazina par 85% no ziedotās summas, tad UIN tiek aprēķināts no 15 000 eiro.
“Tā kā aprēķina formulā ir jāizmanto koeficients 0,8, tātad šāda ziedotāja izdevumi – ziedojums + samaksājamais uzņēmuma ienākuma nodoklis – jau būs 103 750 eiro,” skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka dažādu ierobežojumu daudzveidība ir faktors, kas biedē potenciālos ziedotājus.
Lietuvā ziedo un dabūsi atlaidi dubultā
Lietuvas normatīvie akti būtiski atšķiras no Baltijas kaimiņvalstu tiesību aktiem jautājumā par atskaitījumiem par ziedojumiem. “Dienvidu kaimiņvalstī ziedojumu summu var dubultot nodokļu atskaitījumu vajadzībām (t.i., ir iespējams 200% atskaitījums), bet tikai līdz 40% no apliekamā ienākuma pirms ziedojuma atskaitīšanas un iepriekšējo nodokļu zaudējumu izmantošanas,” skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka saskaņā ar iepriekšējo pieņēmumu (100 000 eiro ziedo kompānija, kuras iepriekšējā gada peļņa pirms nodokļiem ir 2 milj. eiro) 40% no peļņas būtu 800 000 eiro, kas nepārsniegtu ziedojuma summu 100 000 eiro apmērā. “Tādējādi ar nodokli apliekamā pārpalikuma nav, un kopējie izdevumi paliek 100 000 eiro, bet ir mazāks uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājums par izmaksājamām dividendēm,” uzsver J. Zelmenis.
Igaunija tuvu Latvijai
“Savulaik Latvija nokopēja (ar uzlabojumiem) Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, un nav brīnums, ka ziedotājiem ziemeļu kaimiņvalstī ir līdzīgi nosacījumi kā Latvijā,” stāsta J. Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar piemēru par ziedotāju, kurš ziedo 100 000 eiro un iepriekšējā gadā ir nopelnījis 2 milj. eiro. Uzņēmumam būtu divas iespējas atskaitīt ziedojumus. Pirmā ļautu atskaitīt ziedojuma summu no nodokļu bāzes, bet ne vairāk kā 10% (tas ir par 50% vairāk nekā Latvijā) no nodokļu maksātāja iepriekšējā finanšu gada peļņas. Faktiski šādā piemērā ir jāpārbauda, vai 10% no peļņas 2 milj. eiro pārsniedz ziedojuma summu – 100 000 eiro. Tā kā 10% no iepriekšējā gada peļņas ir 200 000 eiro, tad pārsnieguma nav. Tāpēc ziedotāja kopējie izdevumi būs sākotnējā ziedojuma vērtība 100 000 eiro un ne centa vairāk. “Jāņem vērā, ka, ziedojot 100 000 eiro, ziedotājam Igaunijā pietiks ar iepriekšējā gada peļņu – viens milj. eiro, kamēr Latvijas gadījumā būtu nepieciešama divas reizes lielāka peļņa – 2 milj. eiro, lai nebūtu jāpiemaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis”, steidz piebilst J. Zelmenis.
Igaunijā ir vēl viena iespēja ziedotājam – izslēgt no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes ziedojumu summu, bet ne vairāk kā 3% no nodokļu maksātāja iepriekšējā pārskata gadā izmaksātās algas kopsummas (Latvijā – 2% apmērā no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas).
Pieņemot, ka kompānijas kopējais algas maksājums ir bijis 3 milj. eiro apmērā, tad 3% limits ir 90 000 eiro, un tas ir mazāks par ziedojuma summu 100 000 eiro, tāpēc par šiem 10 000 eiro ir jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodokļa efektīvā likme 25% apmērā. Rezultātā ziedotāja kopējās izmaksas būs 102 500 eiro apmērā. “Jā, dārgāk nekā Igaunijas pirmajā risinājumā, taču lētāk (par 7500 eiro) nekā ziedotājam Latvijā pēc darba algu kritērija otrajā analizētajā Latvijas gadījumā, ņemot vērā lielāku pielaidi algām,” secina J. Zelmenis.
Pretēji poli
BDO pētījums rāda, ka Zviedrijā vispār nav uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu vai jebkāda cita veida stimulatoru uzņēmumiem, kuri ziedo, savukārt tiem, kuri ziedo, Lielbritānijā ir iespēja pilnībā nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli. “Vienotas kārtības nav, un katra valsts rīkojas pēc saviem ieskatiem,” tā J. Zelmenis.
Ziedojot 100 000 eiro, ziedotājam Igaunijā pietiks ar iepriekšējā gada peļņu – vienu milj. eiro, kamēr Latvijas gadījumā būtu nepieciešama divas reizes lielāka peļņa – 2 milj. eiro, lai nebūtu jāpiemaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Čehija
Maksimālā atskaitāmā ziedojuma summa ir noteikta 10% apmērā no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes. Juridiskas personas veiktais ziedojums ir atskaitāms līdz 10% no nodokļa bāzes, ja tiek ziedoti vismaz 2% no nodokļa bāzes (30% ziedojumiem, kas veikti laikā no 2020. gada marta līdz 2023. gada februārim).
Privātpersonām ir iespēja atskaitīt no saviem nodokļiem noteiktus labdarības ziedojumus. Lai varētu saņemt atskaitījumu, minimālajai ziedojuma summai jābūt 2000 čehu kronu (aptuveni 84,68 eiro), tādējādi nodrošinot, ka var tikt atzīti dažāda lieluma ziedojumi.
Francija
Uzņēmumiem ir iespēja ziedot bezpeļņas organizācijām, izmantojot uzņēmumu sponsorēšanu, kas tiem nodrošina nodokļu atlaidi. Lai saņemtu šo nodokļu priekšrocību, ir jāizpilda īpaši nosacījumi.
Nodokļa samazinājums tiek atskaitīts no uzņēmuma nodokļu saistībām ziedojuma gadā neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir uzņēmumu ienākuma nodokļa vai ienākuma nodokļa maksātājs.
Samazinājuma likme ir atkarīga no ziedojuma saņēmējas organizācijas. Vispārējā gadījumā uzņēmums var saņemt nodokļu samazinājumu 60% apmērā no ziedojuma summas par ziedojumiem līdz 2 milj. eiro un 40% apmērā par daļu, kas pārsniedz 2 milj. eiro. Tomēr ir noteikta maksimālā summa, par kuru var saņemt samazinājumu, proti, 20 000 eiro jeb 0,5% no uzņēmuma gada apgrozījuma (bez nodokļiem) atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Ja finanšu gadā maksimālais apjoms tiek pārsniegts, pārsniegto ziedojumu var sadalīt ne vairāk kā piecos turpmākajos finanšu gados kopā ar visiem jaunajiem ziedojumiem, kas veikti šajā laikposmā, piemērojot tādu pašu likmi kā sākotnējai summai.
Vācija
Privātpersonas var atskaitīt ziedojumus kā īpašus izdevumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes pilnā apmērā.
Savukārt juridiskajām personām šim atskaitījumam ir noteikti ierobežojumi, kas ļauj atskaitīt ne vairāk kā 20% no kopējiem ienākumiem vai 4% no kopējā apgrozījuma un kalendārajā gadā izmaksāto algu summas. Svarīgi atzīmēt, ka nav iespējams atskaitīt dalības maksu organizācijām, kas veicina sporta, īpašas kultūras vai kultūras mantojuma aktivitātes, kā arī paražas un tradīcijas.
Turklāt Vācijā ir stingri noteikumi attiecībā uz ziedotāju pabalstiem, kur preču un pakalpojumu iegādi par patieso tirgus vērtību no fonda vai sabiedriskā labuma organizācijas, piemēram, fondu biļešu iegādi, nevar pieteikt nodokļu atskaitījumiem.
Zviedrija
Uzņēmumiem–ziedotājiem nav paredzēti nodokļu atvieglojumi, bet tie var atskaitīt dažus izdevumus kā uzņēmējdarbības izdevumus.
Lielbritānija
Uzņēmumi un pat nereģistrētas apvienības var pieprasīt nodokļu atvieglojumus par atbilstošiem ziedojumiem, kas veikti labdarības organizācijām vai Kopienas amatieru sporta klubiem (CASC). Šie ziedojumi tiek uzskatīti par potenciāli ar nodokļiem apliekamiem ienākumiem.
Ziedojumi labdarībai vai CASC ir atbrīvoti no nodokļiem, ja tiek izmantoti labdarības vai atbilstīgiem mērķiem. Atvieglojums ir pieejams pārskata periodā, kurā ziedojums ir veikts, izņemot uzņēmumus, kas pilnībā pieder labdarības organizācijām, kurām ir īpaši noteikumi.
Ja uzņēmums veic atbilstošu ziedojumu, tas var atskaitīt summu no savas peļņas uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām. Uzņēmums var pieprasīt šo atskaitījumu savā uzņēmumu ienākuma nodokļa pašnovērtējuma deklarācijā, samazinot ar nodokli apliekamo peļņu līdz nullei. Tomēr labdarības ziedojumus nevar izmantot, lai radītu vai papildinātu uzņēmuma tirdzniecības zaudējumus, un ziedojumu pārpalikumus nevar pārnest uz nākamo periodu, lai gan tos var atdot kā grupas atvieglojumu.
Polija
Uzņēmumiem ir iespēja atbalstīt sabiedriskā labuma un brīvprātīgo organizācijas, atskaitot ziedojumus no savas ar nodokli apliekamās bāzes, nepārsniedzot 10%. Ir spēkā daži ierobežojumi, un atskaitījumus nevar pieprasīt par ziedojumiem privātpersonām vai uzņēmumiem, kas iesaistīti konkrētās saimnieciskās darbībās, piemēram, noteiktu preču ražošanā vai ierobežotas pieejamības preču tirdzniecībā.
Somijā
Nodokļu atlaidi uzņēmumiem var piešķirt tikai tad, ja ar ziedojumiem tiek atbalstītas organizācijas, kas veicina zinātni, mākslu vai Somijas kultūras mantojumu.
Minimālais attaisnoto ziedojumu slieksnis ir 850 eiro, bet maksimālais ziedojums ir 250 000 eiro ar nosacījumu, ka saņēmējs ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts, valsts finansēta universitāte, augstākās izglītības iestāde vai universitātes finansēta struktūra, kas ir EEZ rezidents.
Alternatīvi maksimālais ziedojums ir 50 000 eiro ar nosacījumu, ka saņēmējs ir apstiprināts Valsts nodokļu padomē kā asociācija vai fonds. Pieņemamo organizāciju saraksts ir diezgan īss, un tajā nav iekļautas visas sociālās, jaunatnes, sporta un atpūtas organizācijas.
Avots: Dienas Bizness