Uzņēmējiem laba ziņa! No šī gada 1.jūnija ir paaugstināts reprezentatīvo automobiļu slieksnis – no 50 000 uz 75 000 eiro. Izskatīsim, kā šīs izmaiņas ietekmē nodokļus, un citas nianses saistībā ar reprezentatīvā automobiļa uzskaiti. Pēdējā laikā tirgū novērojams straujš jaunu un lietotu automobiļu cenu kāpums, kas saistīts gan ar inflācijas pieaugumu, gan izejvielu, elektrības un vispārēju preču un pakalpojumu sadārdzinājumu, gan arī automobiļu elektronisko mikroshēmu trūkumu.
Kas ir reprezentatīvs auto?
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) jau kopš 2014.gada 1.janvāra noteikts, ka reprezentatīvs automobilis ir tāds, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārsniedz 50 000 eiro. Tātad, iepriekš, kad automobiļu cenas bija zemākas, uzņēmumiem bija iespēja iegādāties automobiļus darba vajadzībām, nesasniedzot iepriekšminēto slieksni un nepalielinot nodokļu slogu. Šobrīd tādas pašas klases automobiļi, kas iepriekš nepārsniedza 50 000 eiro slieksni, to pārsniedz.
Papildus UIN likums nosaka, ka reprezentatīvs automobilis ir:
- vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas;
- automobilis, kas nav operatīvais transportlīdzeklis vai speciālais vieglais automobilis (Neatliekamās medicīniskās palīdzības auto, dzīvojamais auto vai katafalks, vai auto, kas aprīkots, lai pārvadātu personas ar invaliditāti);
- automobilis, kas nav jauns vieglais automobilis, kuru pilnvarots automobiļu tirgotājs izmanto kā demonstrācijas auto;
- kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja tas klasificēts par kravas automobili, bet pēc būtības ir vieglais automobilis.
Reprezentatīvs automobilis ir ne tikai uzņēmuma iegādāts, bet arī tāds, kas tiek nomāts. Arī uz nomas automobiļiem attiecas iepriekšminētais 50 000 eiro slieksnis, taču tā vērtība tiek noteikta citādi.
Transportlīdzekļiem, kas tiek nomāti ar izpirkuma tiesībām, vērā tiek ņemta nomas līgumā norādītā vērtība. Bet tiem, kas tiek nomāti bez izpirkuma tiesībām, jāņem vērā apdrošināšanas līgumā norādītā vērtība, ja tā nav norādīta nomas līgumā.
Jāņem vērā, ka tas nenozīmē iespējamību uzņēmumam nomāt automobili, kas pārsniedz norādīto slieksni, ja līgumā ir noteikta vērtība, kas neatbilst patiesajai vērtībai un piemērot nodokļu priekšrocības, jo identificējot šo faktu, nomas izdevumus kvalificē kā saistītus ar reprezentatīvu automobili.
Papildus ir noteikts, ka nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, nosakot iegādes vērtību reprezentatīvam automobilim, vērā ņem tam veikto uzlabojumu izmaksas 12 mēnešu periodā pēc automobiļa iegādes.
Līdz ar slieksni mainās nodoklis
Nu vismaz uz kādu brīdi uzņēmumi varēs nesatraukties par līdzšinējo reprezentatīvā automobiļa slieksni – Saeima ir pieņēmusi grozījumus UIN likumā, nosakot, ka automobiļiem, kas iegādāti pēc 2023.gada 1.jūnija, reprezentatīvā automobiļa slieksnis ir palielināts līdz 75 000 eiro.
Iepriekšminētā sliekšņa palielināšana ietekmēs potenciālos nodokļu ieņēmumus valsts kasē, tādēļ pieņemts lēmums mainīt arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes un kārtību, kādā tās tiek aprēķinātas.
Līdz šim UVTN likmes bija atkarīgas no automobiļa motora tilpuma, taču no 2023.gada 1.jūlija tās tiks noteiktas pēc automobiļa maksimālās jaudas kilovatos. Izņēmums, uz kuru arī turpmāk tiks attiecināta nemainīga likme ir elektroauto, bet arī šajā pozīcijā ir vērojams pieaugums – ja līdz šim UVTN elektroauto bija 10 eiro mēnesī, tad turpmāk UVTN būs 15 eiro. Otrs izņēmums, kuram UVTN netiks noteikts, balstoties uz automobiļa maksimālo jaudu kilovatos, ir plug-in hibrīdauto. Tiem no 2023.gada 1.jūlija UVTN būs 25 eiro.
Jābrīdina, ka UVTN likmes tiks noteiktas pēc motora maksimālās jaudas kilovatos transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2009.gada 1.janvāra. Transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pirms 2009.gada 1.janvāra vai tiem, kuru reģistrācijas apliecībā nav norādīta dzinēja maksimālā jauda kilovatos, piemērota UVTN likme 60 eiro apmērā.
Tiem uzņēmumiem, kas UVTN jau samaksājuši par visu 2023.gadu, pieauguma starpība būs jāapmaksā pirms automobiļa tehniskās apskates. UVTN likmes konkrētam uzņēmuma automobilim var aplūkot Ceļu satiksmes drošības direktīvas mājaslapā.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis
Uzņēmumiem, gluži tāpat kā privātpersonām, par gandrīz visiem iekšdedzes transportlīdzekļiem ir jāmaksā ekspluatācijas nodoklis (TEN). Izņēmumi, par kuriem nav jāveic nodokļa maksājums, ir:
- transportlīdzekļi, kuriem piešķirts vēsturiska spēkrata statuss;
- elektroauto;
- diplomātiskās, konsulārās vai starptautiskās organizācijas transportlīdzekļi, kuriem ir diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas un imunitātes;
- operatīvie transportlīdzekļi;transportlīdzeklis, kas tiek reģistrēts personai ar invaliditāti īpašumā, turējumā vai valdījumā;
- transportlīdzeklis, kura īpašniekam, turētājam vai valdītājam apgādībā ir bērns ar invaliditāti.
TEN maksājuma summa automobiļiem, kas pirmo reizi reģistrēti sākot no 2009.gada 1.janvāra, ir atkarīga no automašīnas CO2 izmešu daudzuma uz vienu kilometru – summas variē no 0 līdz 756 eiro. Tāpat noteikts, ka automašīnām, kuru motora tilpums ir lielāks par 3500 cm3, nodokļa maksājumam pieskaitāmi 300 eiro.
TEN piemērojams atvieglojums 25% apmērā par lauksaimniecības produktu ražotāja, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un atzītas akvakultūras saimniecības kravas automobiļiem, piekabēm vai puspiekabēm, kas pēc savas konstrukcijas paredzēts dažādu kravu pārvadāšanai. Atvieglojums piemērojams arī personai, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē un veic kravas pārvadājumus.
Balstoties uz iepriekšminēto, ir vērts aizdomāties – kādēļ Latvija, tiecoties veicināt CO2 gāzu emisiju samazinājumu, elektroauto piemēro UVTN, bet nepiemēro TEN. Tiecoties veicināt elektroauto kā CO2 neitrālu pārvietošanās līdzekli, būtu vērtīgi nepiemērot UVTN, tā radot uzņēmumos interesi savu autoparku papildināt vai aizstāt ar elektroauto.
Un kā ar PVN?
Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) noteikts, ka no tādas maksājamās nodokļa summas kā PVN priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma nodokļa summa par vieglā automobiļa iegādi, nomu un importu, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas. Tāpat nav atskaitāma arī nodokļa summa par kravas automobiļa (pilna masa līdz 3000 kilogramiem) iegādi, nomu un importu, ja tas ir reģistrēts kā kravas furgons un tam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu). Ja minēto automobiļu vērtība atbilst iepriekšminētajam slieksnim, auto tiek uzskatīts par reprezentatīvu automobili. Noteikts arī tas, ka par izmaksām, kas saistītas ar reprezentatīvu automobiļu uzturēšanu, ieskaitot degvielas iegādes un remontdarbu izmaksas, PVN priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāms.
Noteikti arī vairāki izņēmumi, kad iepriekšminētās PVN priekšnodokļa atskaitīšanas normas nav attiecināmas, citu starpā, ja automobilis tiek izmantots ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai (šajā gadījumā jābūt nodrošinātai ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaitei izmantojot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) kontroles sistēmu).
Iepriekšminētās PVN priekšnodokļa atskaitīšanas norma nav attiecināma uz gadījumiem, kuros tiek iegādāts auto ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai, piemēram,
pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tai skaitā taksometru pakalpojumu sniegšanai;automobiļu nomas pakalpojumu sniegšanai;automobiļu tirdzniecībai vai nomaksas pirkuma darījumiem;preču transporta pakalpojumu sniegšanai;autovadīšanas prasmes apmācībai;apsardzes pakalpojumu sniegšanai.Tāpat tas attiecās arī uz:
- operatīvajiem transportlīdzekļiem;automobiļiem, kas tiek izmantoti kā automobiļu tirgotāju demonstrācijas automobiļi;
- automobilis tiek izmantots ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai (šajā gadījumā jābūt nodrošinātai ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto braucienu uzskaitei izmantojot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) kontroles sistēmu).
Saimnieciskajā darbībā izmantoto reprezentatīvo automobiļu degvielas (vai elektroauto gadījumā – elektrības) izdevumiem ir atskaitāms PVN. Gadījumos, kad uzskaite tiek veikta ar GPS, PVN ir atskaitāms 100% apmērā, taču gadījumos, kad GPS nav uzstādīts vai reģistrēts VID, PVN nav atskaitāms.
PVN likumā noteikts, ka, ja ir izpildītas iepriekšminētās prasības, PVN priekšnodoklis ir atskaitāms degvielas izdevumiem, balstoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu un nepārsniedzot izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu par vairāk nekā 20%.
Īpaša uzmanība jāpievērš pilsētas cikla degvielas patēriņa normu izmaiņām no autoražotāju puses. Lielākoties tiek norādīts pilsētas vidējais patēriņš no testiem, kas veikti, izmantojot Eiropas Jauno braukšanas ciklu (NEDC) nosacījumiem, taču kopš 2017.gada ir ieviesti jauni testi – Vispasaules harmonizētā vieglo automobiļu testa procedūra (WLTP). To mērķis ir sniegt reālistiskāku izpratni par automobiļa degvielas patēriņu.
Galvenās atšķirības starp NEDC un WLTP testu:
- lielāka testa dinamika ar mērķi labāk attēlot reālu braukšanas uzvedību;
- vidējā ātruma palielinājums no 34 uz 46,5 kilometriem stundā, bet maksimālā ātruma palielinājums līdz 131 kilometram stundā;
- izmaiņas testu veikšanas vides temperatūrā – NEDC testi tika veikti 20-30 grādu temperatūrā, bet WLTP noteiktā temperatūra ir 23 grādi;
- izmaiņas braukšanas fāzēs, padarot tās dinamiskākas (52% brauciena tiek veikti pilsētā un 48% uz lielceļa);
- vairāk nekā divas reizes pagarināts testa brauciena attālums (WLTP gadījumā noteikti 23,25 kilometri;
- no 20 uz 30 minūtēm pagarināts testa norises laiks;
- WLTP testā tiek ņemti vērā citi automobiļu rādītāji, kas ietekmē CO2 un degvielas patēriņu.Balstoties uz šīm izmaiņām, ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotiem automobiļiem pilsētas patēriņš WLTP ir lielāks nekā NEDC testos.
Tas vērtējams pozitīvi, jo tiek noteikts patēriņš, kas precīzāk atbilst reālai ikdienas braukšanas situācijai.
Rodas jautājums – kāda ir VID izpratne par to, kurš no pilsētas degvielas patēriņu testu rezultātiem ir ņemams vērā PVN priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām? Kā telefonsarunā skaidroja VID konsultanti, gadījumos, kad pieejami rādījumi gan no NEDC testa, gan WLTP, PVN priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām vērā ņem WLTP rezultātus.
Lai faktiski spriestu par NEDC un WLTP testu atšķirībām, apskatām konkrētu automobili.
Piemērs
2022.gada BMW X1 pilnpiedziņas automobilis ar 2 l benzīna motoru. Jaunu šo automobili iespējams iegādāties zem 50 000 EUR sliekšņa, kas nozīmē, ka arī līdz 2023.gada 1.jūnijam šis automobilis nav vērtējams kā reprezentatīvs. Konkrētā automobiļa NEDC testā noteiktais pilsētas degvielas patēriņš ir 5,1 l/100km, taču WLTP 6,8 l/100km.
Kā redzams, tad iespējamā PVN priekšnodokļa atskaitīšanas pieļaujamā norma WLTP gadījumā ir par trešdaļu lielāka nekā NEDC testā noteiktā. Pēc NEDC testa rezultāta šī automobiļa PVN priekšnodokli varētu atskaitīt par katriem 6,12 litriem uz 100 kilometriem, bet pēc WLTP rezultāta tie būtu 8,16.
Nobeigumā atgādinu, ka visiem uzņēmējiem šobrīd ir jāpārskata savu līdz šim iegādāto transportlīdzkļu vērtība, un nepieciešamības gadījumā jāveic to pārklasifikācija no reprezentatīvo un parasto transportlīdzekļu statusu, ņemot vērā izmaiņas.
Avots: iFinanses