Liek maksāt visiem
Maksātnespējas kontroles dienesta Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore Sandra Celma skaidro, ka līdz šim uz izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda varēja pretendēt tikai tie darbinieki, kuru darba devējam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.
“Līdz šim individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem un zvejnieku saimniecībām tiek piemērots juridiskās personas maksātnespējas process, savukārt no šī gada 15. septembra gadījumos, kad tiesa lems par to maksātnespējas procesa pasludināšanu, tiem tiks pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, līdz ar to ar grozījumiem ir veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka uz izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda varēs pretendēt arī tie darbinieki, kuru darba devējam tiks pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process,” skaidro S. Celma. Viņa uzsver, ka, lai darba devēju darbinieki būtu aizsargāti un varētu pretendēt uz izmaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda, ja darba devējam pasludina maksātnespēju un tas paliek parādā darbiniekiem, katram darba devējam ir pienākums maksāt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kas arī veido šo darbinieku prasījumu garantiju fondu.
Nepilns miljons pusgadā
Pēc Maksātnespējas kontroles dienests datiem 2023. gada pirmajā pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo pusgadu ir trīskāršojusies, savukārt apmierināto darbinieku prasījumu skaits ir dubultojies. Tas skaidrojams ar to, ka līdz 2021. gada 1. septembrim kreditoriem, tai skaitā darbiniekiem, bija noteikts aizliegums iesniegt juridiskās personas (sava darba devēja) maksātnespējas procesa pieteikumu, līdz ar to vēl līdz 2022. gada novembrim bija novērojams kopējā no garantiju fonda izmaksāto līdzekļu apmēra samazinājums. Sākot ar 2022. gada novembri izmaksājamā summa palielinājās.
2023. gada 1. pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 944 273 eiro apmērā 36 maksātnespējīgo uzņēmumu 518 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2023. gada 1. pusgadā bija 1 823 eiro. 2022. gada 1. pusgadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 284 000 eiro apmērā 26 maksātnespējīgo uzņēmumu 239 darbinieku prasījumu apmierināšanai.
Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2022. gada 1. pusgadā bija 1 188 eiro, norādīts Maksātnespējas kontroles dienesta informācijā.
Nesalīdzināmas sistēmas
BDO Latvia vecākā nodokļu konsultatne Svetlana Nesinova vērš uzmanību, ka katrā Baltijas valstī ir radīta atšķirīga sistēma, kura neļauj ļoti korekti salīdzināt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērus.
“Latvijā valsts nodevu ir pienākums aprēķināt ikvienam darba devējam, kuram saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju (ja darba devējs ir kredītiestāde), par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajam darba devējam saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Tā kā Maksātnespējas likumu nepiemēro valsts, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu maksātnespējas procesu noteikšanai, tad uzņēmējdarbības riska nodevu nemaksā: valsts, pašvaldību vai citas publisko tiesību juridiskās personas,” skaidro S. Nesinova.
Viņa vērš uzmanību, ka šo nodevu nemaksā arī par darbinieku, par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.
“Tas nav ļoti liels – tikai 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis,” skaidro S. Nesinova.
Procents no darba bruto samaksas
Savukārt Lietuvā nodeva netiek definēta ar Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nosakumu. Sociālās drošības un darba ministrijas pārziņā ir Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvalde, kura nodrošina Garantiju fonda darbību, kas izmaksā darbiniekam kompensācijas, ja uzņēmumam pieteikts maksātnespējas statuss.
“Garantiju fondā darba devējs (apdrošinājuma ņēmējs) par darbiniekiem veic iemaksu 0,16% apmērā no summas, no kuras tiek aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lietuvā nav fiksēta maksājuma, kā tas ir, piemēram, Latvijā, bet gan mēneša maksājumā nodeva ir atkarīga no algas apmēra,” uzsver S. Nesinova. Viņa norāda, ka iemaksas Garantiju fondā tiek aprēķinātas, izmaksātas un dati par aprēķinātajām iemaksām tiek iesniegti Lietuvas Valsts sociālās apdrošināšanas likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.
Šīs iemaksas Garantiju fondā nemaksā: Lietuvas Bankas, budžeta iestādes, politiskās partijas, arodbiedrības, reliģiskās kopienas un kopienas. Minēto iestāžu darbiniekiem maksājumi no Garantijas fonda netiek veikti.
Ieverta sociemaksās
Vēl citādāku sistēmu izveidojusi Igaunija, kur uzņemējdarbības riska nodeva Latvijā ir ietverta bezdarba apdrošināšanas iemaksās.
“Latvijā arī ir tāda sadaļa valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, bet tā tiek attiecināta tikai uz izmaksām bezdarba gadījumā, nevis dod aizsardzību darbiniekiem darba devēja maksātnespējas gadījumā,” atšķirību skaidro S. Nesinova.
Viņa norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstī individuālajam komersantam nav jāmaksā par sevi bezdarba apdrošināšanas prēmijas iemaksas. Bet, ja individuālais komersants ir pieņēmis darbā darbiniekus, par tiem ir jāveic maksājumi. Prēmijas likme un maksāšanas kārtība ir tāda pati kā uzņēmumiem. Iemaksas veic par visiem darbiniekiem, kas ir darba attiecībās uz darba līguma pamata.
“Ir noteikti izņēmumi, par ko nav jāveic iemaksas: par darba ņēmēju, kurš sasniedzis vecuma pensijas vecumu; par darbinieku, kuram ir noteikta priekšlaicīga vai elastīga vecuma pensija; par pašnodarbinātajiem; par juridiskas personas vadības vai kontroles institūcijas locekli, uz kuru neattiecas darba līguma likums (t.i., nesaņem atalgojumu uz darba līguma pamata),” uzsver S. Nesinova.
Viņa vērš uzmanību, ka izņēmumu statusā ir arī valsts notārs, tiesu izpildītājs vai cita neatkarīga persona, kas ieņem valsts amatu; Valsts prezidents, Saeimas un valdības loceklis, pašvaldības struktūrvienības padomes loceklis, tiesnesis, tieslietu kanclers, valsts kontrolieris.
Avots: Dienas Bizness