Kā pamatlīdzekļu vērtība var ietekmēt uzņēmuma vērtību, dividendes, finansiālos rādītājus un rezultātā arī naudas plūsmu? Šajā rakstā ir apkopota informācija par pamatlīdzekļa vērības sliekšņa noteikšanu, kādi var būt pamatlīdzekļu finansēšanas avoti, kāda ir bilances nozīme uzņēmuma vērtības noteikšanā un kā uzņēmuma vērtību vērtē trešās puses – bankas, investori un partneri.
Pamatlīdzekļu vērtība
Pamatlīdzekļi ir tā uzņēmuma daļa, kas nav domāta pārdošanai, bet tiks izmantota ilgāk nekā vienu gadu, veicot saimniecisko un finansiālo darbību. Ilgtermiņa ieguldījumi sastāv no nemateriālajiem ieguldījumiem, pamatlīdzekļiem un finanšu ieguldījumiem.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un MK noteikumiem Nr.775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" uzņēmumam ir jānosaka pamatlīdzekļu vērtība un jāveic to uzskaite. Tas ir nepieciešams arī tāpēc, lai uzņēmuma pārdošanas, likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā būtu iespēja uzņēmumam piedarošo mantu sadalīt. Jāvērš uzmanība, ka uzņēmuma ieguldījums pamatlīdzekļos ietekmē uzņēmuma vērtību un finanšu rezultātus.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, kas ir pamatlīdzeklis un kādi ir tā noteikšanas kritēriji, taču pamatlīdzekļu vērtību no kura inventāra objektu var uzskatīt par pamatlīdzekli – nosaka uzņēmuma vadītājs. Līdz ar to vadītājs, izvērtējot sava uzņēmuma darbības veidu, finansiālos rādītājus un attīstību, var pats noteikt pamatlīdzekļu vērtības slieksni.
Nosakot vērtības slieksni, uzņēmums var lemt par pamatlīdzekļu iegādes finansēšanas avotu, piemēram,
- uzņēmuma esošos līdzekļus;
- mantisko ieguldījumu pamatkapitālā;
- aizņēmumu no kredītiestādēm;
- pamatlīdzekļa izgatavošanu;
- atbalsta fonda finansējumu.
Piesardzīgi izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, uzņēmuma finansiālos rezultātus, kā arī pieejamos līdzekļus, uzņēmums var izvērtēt, kurš no finansēšanas avotiem tam būs izdevīgāks. Ja uzņēmums izvērtē savu darbību, arī to, cik efektīvi tas izmanto apgrozāmos līdzekļus un kāds ir tā naudas plūsmu cikls, tas var noteikt, vai ieguldījums pamatlīdzekļos ar uzņēmuma līdzekļiem uzņēmumam radīs pozitīvu vai negatīvu naudas plūsmas efektu. Piemēri praksē rāda, ka var rasties arī situācijas, kurās uzņēmumam ar aizņemtajiem līdzekļiem iegādāties pamatlīdzekļus ir izdevīgāk. Līdz ar to, ieguldot līdzekļus jaunu pamatlīdzekļu iegādē, uzņēmumam ir jāvadās pēc piesardzības principiem.
Rādītāju mijiedarbība
Bilance un uzņēmuma vērtība būtu jāanalizē kopskatā ar citiem posteņiem un rādītājiem. Pamatlīdzekļiem būtu jādod tāda atdeve, lai tas varētu nodrošināt saimniecisko darbību, palīdzētu uzņēmumam darboties konkurences apstākļos, radītu pozitīvu naudas plūsmu un nestu peļņu.
Nevar viennozīmīgi atsevišķi vērtēt tikai pamatlīdzekļu posteni. Uzņēmuma ieguldījums pamatlīdzekļos ir vērtējams kopā ar finansēšanas avotiem, piemēram, vai uzņēmums ir ieguldījis tikai savus līdzekļus, vai ir ņemti aizņēmumi no kredītiestādēm un to, kādu ietekmi tas ir atstājis uz uzņēmuma naudas plūsmu.
Uzņēmumam būtu regulāri jāanalizē rādītāji, kas norāda uz saimnieciskās darbības veiksmēm, piemēram:
- uzņēmuma rentabilitāte;
- uzņēmum likviditāte;
- diskontētā naudas plūsma;
- iemesls/-i apgrozījuma palielinājumam/ samazinājumam;iemesls/-i peļņa palielinājumam/ samazinājumam;
- kopējās maksātspējas koeficients.
Lai sekotu līdzi un kontrolētu uzņēmuma saimniecisko darbību dažādos aprēķinos tiek izmantota arī ilgtermiņa ieguldījuma sadaļa, kas ietver arī pamatlīdzekļus. Tā, piemēram, lai aprēķinātu uzņēmuma spēju nomaksāt savas kopējās parādsaistības, realizējot apgrozāmo un pamatlīdzekļu objektus, var izmantot kopējās maksātspējas koeficientu. Tāpat ilgtermiņa ieguldījuma sastāvs tiek izmantots ilgtermiņa ieguldījuma aprites rādītājā. Ja aprites rādītāju aprēķini tiek veikti dienās, tas norāda uz pamatlīdzekļos ieguldīto naudas līdzekļu atgriešanos uzņēmumā ienākumu formā. Jo mazāks ir dienu skaits, jo efektīvāk tiek izmantoti ilgtermiņa ieguldījumi.
Trešās puses redzējums
Uzņēmuma vērtība ir nozīmīga ne tikai tā vadībai, bet arī trešajām pusēm, piemēram, komercbankām, sadarbības partneriem un investoriem. Viens no zināmākajiem kritērijiem ko vērtē finanšu sektors ir uzņēmuma pašu kapitāla rezultāts. Ja tas ir tuvu nullei vai negatīvs, tad uzņēmumam būs grūtāk piesaistīt papildus finansējumu no bankām – negatīvs pašu kapitāls liecina par sarežģījumiem uzņēmuma darbībā.
Bankas regulāri uztur datus par savu klientu rezultātiem jeb reitingu, tāpēc uzņēmumam būtu vērtīgi veikt izpēti un salīdzināt bilances rezultātus ar savas nozares vadošajiem uzņēmumiem. Tāpat noderīgi būtu salīdzināt bilances posteņu struktūru, piemēram, kādi ir ilgtermiņā ieguldījumi, aktīvu un pasīvu sastāvs un attiecība. Noskaidrojot informāciju par citiem nozares uzņēmumiem, uzņēmējs var izvērtēt arī savu bilanci un noteikt, vai nepieciešams uzlabot kādu no novērtēšanas rādītājiem, piemēram, rentabilitātes rezultātu. Šādā veidā uzņēmums var analizēt arī nozares uzņēmumu ilgtermiņa ieguldījumu sastāva struktūru, proti, vai uzņēmumiem ir viegli pārprofilējamas ražošanas iekārtas, vai pamatlīdzekļu sastāvs ir neliels un uzņēmums darbojas veiksmīgi.
Ja uzņēmums vēlas piesaistīt investorus, jāvērš uzmanība, ka veiktie finanšu aprēķini (likviditātes, rentabilitātes un citi rādītāji) ir aktuāli tikai noteiktajā datumā un to rezultāts mainās ik dienu. Būtībā bilancē tiek fiksēti vēsturiski noteikumi uz noteiktu datumu. Tādēļ investori, lai izvērtētu investīcijas objektu, bieži veiks padziļinātu izpēti (due diligence). Tās laikā tiks novērtēti ne tikai bilancē redzamie rezultāti, bet arī:
- stratēģija, biznesa plāns un tā dzīvotspēja;
- sadarbības līgumi ar klientiem un piegādātājiem;
- pamatlīdzekļu struktūra;
- kapitāla atdeve;naudas plūsma;
- uzņēmuma darbinieku zināšanas un kvalifikācija;
- citi ārpus bilances aktīvi un saistības.
Būtisks aspekts, izvērtējot uzņēmuma finanšu pārskatus, ir tas, vai gada pārskats ir sagatavots pēc vietējiem vai starptautiskajiem standartiem. Tas ir svarīgi, jo gada pārskats, kas ir sagatavots pēc starptautiskajiem standartiem atklāj plašāku un detalizētāku informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, it īpaši nomāto pamatlīdzekļu kontekstā.
Līdz ar to uzņēmējam, veicot reorganizāciju – apvienojoties ar citu uzņēmumu vai piesaistot investorus – būtu jāveic rūpīga izpēte, ņemot vērā plašāku datu un vērtību klāstu. Ja investors vēlas ieguldīt uzņēmumā vai uzņēmējs vēlas to pārdot, pastāv iespēja saņemt eksperta vērtējumu. Novērtējumā tiks analizēti visi iekšējie un ārējie faktori, kas ļauj noteikt uzņēmuma vērtību.
Uzskaites nianses
Praksē ir sastopami uzņēmumi, kuru pamatlīdzekļu pozīcijai bilancē ir salīdzinoši mazs īpatsvars, taču tas turpina veiksmīgu uzņēmējdarbību. Nosakot uzņēmuma vērtību ir maldīgi vadīties tikai pēc tā vai uzņēmuma bilances sastāvā ir pamatlīdzekļi. Lai novērtētu uzņēmuma saimniecisko darbību, uzņēmums var sagatavot biznesa plānu, kurā detalizēti pārskatāmi un analizējami visi finanšu rādītāji. Balstoties uz biznesa plānu var vērtēt, kāda ir uzņēmuma finanšu rādītāju dinamika un cik liela ir nozīme kapitāla ieguldījumiem.
Uzņēmuma vadītājam būtu regulāri jāvērtē slieksnis no kura tiek noteikta pamatlīdzekļu vērtība, jo, uzņēmuma attīstoties, tas var mainīties. Tāpat uzņēmumiem nebūtu vēlams noteikt vienu vispārēju pamatlīdzekļu vērtības limitu, kā tas ir noteikts saimnieciskā darbības veicējiem. Tā kā uzņēmumu lielumi un attīstība ir dažāda, tikai uzņēmuma vadītājs var noteikt, kāds pamatlīdzekļus slieksnis uzņēmumam ir optimāls.
Ja izmaiņas, kas skārušas saimnieciskās darbības veicējus, būtu attiecināmas arī uz uzņēmumiem, bilancē mainītos tikai inventāra objekta pozīcija. Uzņēmumam, iegādājoties materiālu objektu, ko plānots lietot ilgtermiņā, to tāpat nepieciešams uzskaitīt kontroles nolūkos. Tas gan jādara mazvērtīgā inventāra nevis pamatlīdzekļu sarakstā. Ja tiek iegādāts inventāra objekts, kas nesasniedz pamatlīdzekļu vērtības slieksni, tas tāpat ir jāuzskaita, jo tam ir vērtība (un dažkārt pat garantija) un arī to uzņēmums izmantos ilgāk nekā gadu.
Ieguldījumi pamatlīdzekļos kritiskāk būtu jāvērtē tieši jaundibinātiem uzņēmumiem, jo pirmajos gados tie saskarsies ar ievērojami vairāk iepirkumiem nekā nākamajos darbības gados. Citi uzņēmumi var izvērtēt iespēju ieguldīt līdzekļus pamatlīdzekļos šobrīd vai nogaidīt, līdz rodas izdevīgāks piedāvājums.
Uzņēmumiem būtu rūpīgi jāizvērtē pamatlīdzekļu iegādes vērtību un jāpārskata, kādas izmaksas iekļaujamas pamatlīdzekļu sākotnējā vērtībā. Par samaksu iegādātā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība ir saimnieciskās darbības veicēja faktisko izmaksu summa par pamatlīdzekļa iegādi, montāžu vai izgatavošanu, atskaitot no tās pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Izmaksas var būt šādas:
- piegādātājam saskaņā ar līgumu vai rēķinu samaksātās summas;
- papildus atlīdzība, ko saimnieciskās darbības veicējs ir samaksājis par darbu veikšanu (atsevišķi noslēgts darbuzņēmuma līgums);
- dažādas reģistrācijas nodevas, valsts nodevas (tai skaitā muitas nodevas) un citi līdzīgi maksājumi, kas veikti, lai iegādātos īpašumtiesības uz inventāra objektu (piemēram, samaksātā nodeva par īpašumu tiesību reģistrēšanu zemes grāmatā);
- izmaksas, kas ir saistītas ar pamatlīdzekļa piegādi, montāžu vai uzstādīšanu tā, lai pamatlīdzeklis būtu darba kārtībā un gatavs izmantošanai saimnieciskajā darbībā;
- aprēķinātie procenti par aizņemtajiem līdzekļiem, ja tādi radušies, līdz pamatlīdzekļa objekta nodošanai ekspluatācijā;
- citi, vēl neminēti, izdevumi, kas ir tieši saistīti ar pamatlīdzekļa iegādāšanos vai izgatavošanu.
Būtiski, ka inventāra objekts var būt arī savienotu objektu komplekts. Tas ir viens vai vairāki priekšmeti, kuri paredzēti vienam vai dažādiem mērķiem un kuriem ir kopīga vadība, kas uzmontēta uz kopīgiem pamatiem. Tādējādi komplektā ietilpstošais priekšmets var veikt savas funkcijas vienīgi komplektā ar citu priekšmetu, bet nevis patstāvīgi.
Ja objekti ir neatkarīgi viens no otra (tos var lietot atsevišķi), kā arī tiem ir dažāds derīgās lietošanas laiks, tie ir uzskatāmi par atsevišķi, pastāvīgi izmantojamiem pamatlīdzekļiem.
Uzņēmumam vai saimnieciskās darbības veicējam, iegādājoties jaunus pamatlīdzekļus, būtu jāizvērtē tas, vai netiek iegādāts komplekts, ko varētu uzskatīt par vienu pamatlīdzekli. Gadījumā, ja ir iegādāts pamatlīdzekļu komplekts, sabojājoties kādai no sastāvdaļām, uzņēmumam jāmaina viss pamatlīdzekļa komplekts. Ja kāda no sastāvdaļām vairs nav izmantojama, taču tās iztrūkums neietekmē citu objektu darbību, noteikto pamatlīdzekļu kopumu nevar uzskatīt par komplektu.
Tāpat uzņēmumiem jāatceras, ka, ja tas nav reģistrējies PVN maksātāju reģistrā, tad par iegādāto inventāra objektu aprēķinātais PVN ir iekļaujams pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā.
Radītā ietekme
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto pārskatu "Latvijas ekonomikas attīstības pārskats" par 2022.gadu, patēriņa cenas 2022.gada novembrī, salīdzinot tās ar 2021.gada decembri, pieaugušas par 21,4%. Tas ir straujākais kāpums no janvāra līdz novembrim kopš 1994.gada. Tieši tāpēc tika novērots arī inventāra objektu cenu pieaugums.
Pirms pamatlīdzekļa iegādes, sevišķi tādu pamatlīdzekļu, kuru vērtība ir ievērojami augsta, jāņem vērā visi ietekmējošie faktori un riski. Pamatlīdzekļa vērtības (1000 eiro) noteikšana visiem komersantiem varētu palielināt izmaksas, taču investīcijas jāizvērtē arī ārējo ietekmes faktoru kontekstā.
- Kāda ir vispārējā ekonomiskā situācija valstī?
- Vai novērojams straujš cenu kāpums/ kritums; vai izjūtama stabilitāte?
- Kāda ir situācija ārējos tirgos?
- Kāds ir tirgus piedāvājums / pieprasījums?
- Vai neveiksmīgas investīcijas gadījumā būs iespēja pamatlīdzekli pārdot?
- Vai konkrētajā brīdī pamatlīdzeklim ir visizdevīgākā cena?
- Kādas ir kredītprocentu un nodokļu likmes valstī?
Investīcija pamatlīdzekļos nozīmē nodrošināt saimniecisko darbību, veicināt uzņēmuma konkurētspēju, veidot pozitīvu naudas plūsmu un kopumā veicināt veiksmīgu uzņēmējdarbību.
Uzņēmuma vadībai būtu rūpīgi jālemj par pamatlīdzekļu vērtības palielināšanu, jo uzņēmuma vērtību nosaka dažādi bilances un ārpus bilances faktori. Tāpat uzņēmumam ir jāpārzina savi finanšu rādītāji, jānovērtē pamatlīdzekļu iegādes ietekme un jādefinē, ar kādiem finanšu līdzekļiem uzņēmums plāno iegādāties pamatlīdzekli. Taču svarīgākais būtu noskaidrot, vai pamatlīdzekļu atdeve būs uzņēmumam nozīmīga un palielinās tā konkurētspēju tirgū.