Jaunuzņēmumiem atvieglotas prasības valsts finansēta atbalsta saņemšanai.

Šī gada 16. septembrī tika pieņemti Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumi, kas būtiski atvieglo jaunuzņēmumu iespēju pieteikties uz valsts finansētu atbalstu. Pirms tam iepriekšējais regulējums noteica stingrākas prasības jaunuzņēmumiem, lai kvalificētos šim atbalstam. Ar jaunajām normām, plānots, ka turpmāk daudz vairāk jaunuzņēmumi spēs izpildīt prasības un iegūt statusu, kas ļaus saņemt vienu no divām iespējamajām atbalsta programmām:

21. jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju. Darbinieks, par kuru veikts fiksētais maksājums par jaunuzņēmumā gūto ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ir tiesīgs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Fiksētā maksājuma apjoms, savukārt, atbilst divām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas tiek aprēķinātas no minimālas algas (430 euro) kopumā veidojot 301,77 euro mēnesī par katru darbinieku. Ņemot vērā to, ka 2021.gadā minimālā alga mēnesī sasniegs 500 euro slieksni, šis maksājums par vienu darbinieku būs 340 euro mēnesī.
14205.  
21. jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties uz atbalsta programmu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, līdz pat 45% apmērā. Atbalsta saņemšanas formāts ir 45% nodokļa atmaksa no kopējā algu izmaksas apjoma, ko darba devējs ir veicis par darba ņēmējiem. Taču, būtu jāņem vērā, ka darba devējam ir jānodrošina darba ņēmējam darba alga, kas ir lielāka nekā vidējā darba alga valstī salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu (2019. gadā vidējā darba alga bija 1076 euro pirms nodokļu nomaksas)[1].

Atbalsts tiek sasniegts saskaņā ar de minimis nosacījumiem un maksimālais atbalsta finansējums var sasniegt 200 000 euro.

Saistīta ārvalstu sabiedrība

Būtiska norma iepriekšējā regulējumā, kas ierobežoja iespēju jaunuzņēmumiem pretendēt uz valsts atbalstu, noteica, ka kapitāla piesaistes nolūkos jaunuzņēmumam ir dibināta saistīta sabiedrība ārvalstīs. Izvērtējot praksē konstatētās nepilnības, likumprojekta autori secināja, ka prasība par uzņēmuma dibināšanu investora mītnes valstī ir normāla riska kapitāla nozares prakse. Tagad saistītas sabiedrības dibināšana ārvalstīs ar mērķi piesaistīt ārvalstu riska kapitālu netiek uzskatīta par ierobežojumu, kas noteiktu atbalsta saņemšanas iespējas.

Jaunuzņēmumu vecums

Pirms stājās spēkā jaunie likuma grozījumi, bija noteikts tāds kritērijs kā tiek izsvērta jaunuzņēmuma vecums: atbalsta programmās varēja piedalīties jaunuzņēmums, kas veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā. Šobrīd spēkā vairs nav likuma norma, kas nosaka konkrētu jaunuzņēmuma vecumu.

Jaunuzņēmumu pirmo periodu ieņēmumi

Vēl viens būtisks kritērijs, kas noteica jaunuzņēmumu kvalifikāciju atbalsta programmām bija divu periodu noteikti ieņēmumu sliekšņi, kurus pārsniedzot jaunuzņēmumiem vairs nebija iespējas kvalificēties atbalsta programmām:

21. jaunuzņēmuma ieņēmumi no saimnieciskās darbības pirmajos divos gados kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā < 200 000 euro;
21. jaunuzņēmuma ieņēmumi no saimnieciskās darbības pirmajos piecos gados kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā < 5 000 000 euro.

Jaunais regulējums vairs nenosaka ieņēmumu sliekšņus no kuriem būtu atkarīga atbalsta saņemšana. Šī kritērija atcelšana būtiski varētu palielināt jaunuzņēmumu skaitu, kas kvalificēsies atbalsta programmām un kuriem iespējamais atbalsta finansējums būtu nepieciešams tikai tālākajam izaugsmes periodam pēc straujas attīstības perioda.

Darba ņēmēju kvalifikācija

Ir arī atcelta prasība, kura noteica, ka 70% no visiem algotajiem darbiniekiem jaunuzņēmumā ir jābūt maģistra vai zinātniskajam grādam. Tagad, lai kvalificētos atbalsta programmai augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, darba ņēmējam ir jāatbilst vienai no zemāk minētajām pazīmēm:

21. darba ņēmējam ir atbilstoša augstākā izglītība – vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināma izglītība (tai skaitā ārvalstīs iegūta),

vai

21. ir vismaz trīs gadu profesionālā pieredze attiecīgajā specialitātē vai jomā, kurā plāno attiecīgo darbinieku nodarbināt.

Atbalsta programmu izmantošanas periods

Jaunuzņēmumi valsts atbalstu var saņemt:

1. 12 mēnešu garumā – vispārīgā gadījumā, kad jaunuzņēmumu darbības vērtēšanas Komisija lēmusi par atbalsta piešķiršanu;
2. 24 mēnešu garumā – ja jaunuzņēmums jau sākotnēji lūdz pagarinātu atbalsta periodu un agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums uzņēmumā ir vismaz 150 000 euro pēdējo divu gadu laikā.

Beidzoties sākotnējam valsts atbalsta izmantošanas periodam, jaunuzņēmums atbalstam var pieteikties atkārtoti, bet atbalsta periods nevar būt ilgāks par pieciem gadiem no pirmreizējās atbalsta piešķiršanas dienas.

Jaunuzņēmumam piesakoties atkārtoti atbalsta saņemšanai tiks vērtēts, vai jaunuzņēmums ir izpildījis noteiktos pienākumus iepriekšējā atbalsta periodā, kā arī atkārtoti tiks vērtēta atbilstība likumā noteiktajiem jaunuzņēmuma izvirzītajiem kritērijiem.

Jaunuzņēmumu regulējumu salīdzinājums

Kopumā vērtējot spēkā esošās likuma normas ir jāsecina, ka likumdevējs ir būtiski atvieglojis jaunuzņēmumu darbību Latvijā. Šīs likuma normas varētu ieviest pozitīvas izmaiņas, kas netikai veicinātu jaunuzņēmumu attīstības vidi, bet arī sekmētu iegūt valsts finansētu atbalstu perspektīviem jaunuzņēmumiem, kas agrāk nespēja kvalificēties šim atbalstam, ņemot vērā vecā regulējuma ietvarus.