Sākoties rudenim, nepieciešamos priekšdarbus epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanai, tostarp skolas un studiju mācību gada uzsākšanai, veicis arī Ministru kabinets (MK). Kādas prasības jāievēro šoruden?
Izmaiņas līdz šim spēkā esošajā regulējumā veiktas, 2022.gada 23.augustā pieņemot grozījumus MK noteikumos Nr.662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Pilnībā vakcinēta persona
Grozījumos paredzētas izmaiņas pilnībā vakcinētas personas definīcijā. Iepriekš bija paredzēts, ka no 2022.gada 1.septembra par pilnībā vakcinētu būtu atzīstama persona, kura saņēmusi primāro vakcināciju un kurai kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas dienas ir pagājušas ne vairāk kā 150 dienas vai pēc "Jansen" ražotās vakcīnas saņemšanas – ne vairāk kā 60 dienas, vai persona, kura saņēmusi balstvakcināciju. Šobrīd līdz ar jaunākajiem grozījumiem šis priekšnosacījums par konkrētu dienu skaitu zaudējis savu aktualitāti.
Par pilnībā vakcinētu personu kopš 2022.gada 26.augusta atzīstama persona, kurai atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Vakcinācijas rokasgrāmatai ievadīta pilnam pirmreizējās vai balstvakcinācijas kursam paredzētais konkrētās reģistrētās vakcīnas noteiktais devu skaits. Tādējādi pilnībā vakcinētas personas definīcija sasaistīta ar aktuālo vakcināciju, kas ir pielāgota konkrētā brīdī cirkulējošajiem Covid-19 paveidiem, veicinot izpratni par vakcināciju pret Covid-19 kā par sezonālu vakcīnu.
Obligātās vakcinācijas nepieciešamība
Pilnībā vakcinētas personas definīcijas aktualizēšana un pielāgošana konkrētā brīdī cirkulējošiem Covid-19 paveidiem liek pievērst uzmanību arī prasībām par obligātās vakcinācijas nepieciešamību.
Tendences attiecībā uz kopējo attieksmi pret vīrusa slimības izplatību un dažādo vīrusa paveidu transmisijām paver plašas diskusijas par vakcinācijas pret Covid-19 obligātumu. Lai gan akcentēta vakcināciju nozīme un efektivitāte smagas slimības gaitas novēršanai, kā arī uzsvērta nepieciešamība būt vakcinētam ar konkrētajā brīdī aktuālajām vakcīnām, kas ir piemērotas attiecīgā brīža Covid-19 paveidam, tomēr vienlaikus pašreizējais redzējums par vakcinācijas obligātumu noteiktās personu grupās ir noraidošs. Konkrētāk, kā skaidrots MK noteikumu Nr.662 grozījumu anotācijā, normatīvajā regulējumā ir jāvirzās "projām no obligātās vakcinācijas principa", kas bija paredzēts noteiktās profesijās.
Tādējādi ar grozījumiem svītrotas normas, kurās paredzēja prasību personām, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumu, nokļūstot tiešā kontaktā ar pacientu, savus darba pienākumus veikt tikai tad, ja tās var uzrādīt derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tas nozīmē, ka teorijā ārstniecības personas var veikt savus darba pienākumus arī tad, ja nav saņēmušas aktuālo vakcīnu.
Vienlaikus jāuzsver, ka noteikumos saglabātas darba devēja tiesības konkrētos gadījumos paredzēt, ka darba pienākumus persona var veikt tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Vakcinācijas nepieciešamības izvērtējums
Lemjot, vai ir pamats noteikt, ka darba pienākumus darbinieks drīkst veikt tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam jāievēro konkrēti kritēriji. Lai noteiktu darbus, kurus drīkst veikt personas ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam jāizvērtē darbinieka (amatpersonas) darba pienākumi un darba apstākļi, jānosaka katra darbinieka (amatpersonas) inficēšanās risks un iespējamais risks citu cilvēku veselībai, kā arī jāņem vērā šādi kritēriji:
- darbinieka (amatpersonas) tiešie darba pienākumi veicami, kontaktējoties ar personām, kurām ir paaugstināts risks veselībai, un darbinieks, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, var radīt risku šo personu veselībai;
- darbinieka (amatpersonas) klātienes darba (amata, dienesta) pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
- citi gadījumi, kas paredzēti normatīvo aktu prasībās.
Jānorāda, ka darbi, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, paredzēti MK noteikumos Nr.447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība". Tie ir darbi, kuros darbinieks ir nodarbināts, piemēram, ārstniecības iestādē, skaistumkopšanas, solārija, tetovēšanas vai pīrsinga pakalpojumu sniegšanas vietā, kā arī citos gadījumos.
Tādējādi, no vienas puses, pašreizējā normatīvajā regulējumā nav noteikts, ka ārstniecības personas būtu pakļautas obligātai vakcinācijai, tomēr, no otras puses, tieši šī un atsevišķas citas darbības jomas, visticamāk, būs tās, kur darba devēji kā priekšnoteikumu darba pienākumu pildīšanai, izvērtējot visus iepriekš minētos apstākļus, varētu noteikt darbinieku pienākumu vakcinēties.
Būtiski norādīt, ka citi gadījumi, kas paredzēti normatīvo aktu prasībās, aptver arī atsevišķas pašu MK noteikumu Nr.662 prasības. Piemēram, ir saglabāta norma, kurā paredzēti īpaši epidemioloģiskās drošības nosacījumi ūdeļu un jenotsuņu populācijā. Proti, lai uzraudzītu un mazinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanos dzīvnieku novietnē, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs kontrolē, lai novietnē strādātu tikai darbinieki, kam ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un saņemta balstvakcīna pret Covid-19 atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai informācijai. Tātad, lai gan ir vispārējā vēlme virzīties prom no obligātās vakcinācijas principa, tomēr ir atsevišķi izņēmumi, kas darba devējiem jāņem vērā.
Ja darba devējs, izvērtējot darba pienākumus, darba apstākļus, inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai, noteicis, ka darbiniekam (amatpersonai) savu darba pienākumu veikšanai ir nepieciešams derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, darbiniekam ir jādod saprātīgs laiks, lai īstenotu vakcināciju. Atbilstoši MK noteikumos Nr.662 norādītajam šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi. Savukārt, ja darbinieks atteicies vakcinēties, tieši tāpat kā tas bija pērn rudenī, arī šobrīd darba devējs darbinieku (amatpersonu) atstādina no darba vai amata pienākumu veikšanas.
Vakcinācijas prasības izglītības jomā
Izmaiņas ietekmē ne tikai darba tiesisko vidi, bet arī mācību vidi gan skolās, gan augstākās izglītības iestādēs. Līdz ar atcelto prasību obligātajai vakcinācijai noteiktās profesiju grupās arī izglītības procesā iesaistītajiem nav nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, ja vien to nav īpaši noteicis darba devējs, kā norādīts iepriekš. Tādēļ no MK noteikumiem Nr.662 izslēgtas normas, kurās paredzēja šādu prasību ne tikai dažādu līmeņu izglītības procesa nodrošināšanā nodarbinātajiem, bet arī bērnu uzraudzības pakalpojumu un pedagoga privātprakses pakalpojumu sniedzējiem.
Tomēr joprojām daļai studējošo saglabājas nepieciešamība uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, proti, lai piedalītos studiju programmas praksē vai praktiskās daļas apguvē tematiskajā jomā "Veselības aprūpe", ja augstskola vai koledža ir pieņēmusi pamatotu lēmumu par sertifikāta nepieciešamību.
Savukārt attiecībā uz sejas masku valkāšanu izglītības iestādēs jānorāda: turpmāk izglītības (studiju) programmu īstenošanas vietās sejas masku var nelietot, izņemot, ja, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, pieņemts izglītības iestādes vadītāja pamatots un noteiktos gadījumos ar dibinātāju saskaņots lēmums lietot sejas aizsegus.
Lai gan pašreizējā regulējumā ir vērojamas iezīmes un vēlme padarīt rudens sezonu un iespējamo Covid-19 vīrusa slimības saasināšanos iespējami racionālāku un mazāk ikdienas dzīvi ietekmējošu, jāņem vērā, ka normatīvais regulējums ir grozāms un pielāgojams ikdienas situācijai. Tādējādi nekas nav akmenī kalts un prasības atkarībā no faktiskās dzīves situācijas un Covid-19 turpmākas izplatības var tikt vai nu pastiprinātas, vai arī – tieši otrādi – mīkstinātas.
Avots: iTiesības