Ik pa laikam dzirdamas publiskas sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemto lēmumu saturu un pamatu. Tiesa, medijos savu viedokli parasti vienmēr ir paudis uzņēmējs, bet iestāde, atsaucoties uz tiesiskā regulējumā noteiktu aizliegumu komentēt pieņemto lēmumu, klusējusi, kas radījis asas diskusijas par publiskā dialoga nepieciešamību un VID pieņemto lēmumu caurskatāmības uzlabošanu. Tagad situācija ir mainīta.
Likumdevējs 2021. gada 6. jūlijā izteica savu galavārdu – VID publiskos informāciju par sabiedriski nozīmīgiem lēmumiem, lai cita starpā novērstu iespējamu sabiedrības maldināšanu par lēmumu būtību, tādējādi pēc iespējas mazinot no maldināšanas izrietošās negatīvās sekas, tostarp arī ēnu ekonomiku. Tāpēc jau no 5. augusta ir spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN), kas dod “zaļo gaismu” VID publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID lēmumiem, – tas nozīmē, ka līdzšinējais uzņēmēju publiskais monologs var ne vien pāraugt konstruktīvā dialogā ar iestādi, bet arī radīt riskus, kas uzņēmējiem jāiekļauj savā darbu plānā.
Kas ir sabiedriski nozīmīgs VID lēmums?
Ņemot vērā, ka “sabiedriskā nozīmība” ir plaši interpretējama, likumdevējs to tvērumu tieši definējis. Saskaņā ar likuma par NN 18. panta 1. daļas 34. punktu sabiedriski nozīmīgi ir lēmumi, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi, proti, lēmumi:
- par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem;
- par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem;
- ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma par NN 23. panta 5.2 un 5.3 daļu;
- ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds;
- ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa.
Iepriekš likums liedza VID izpaust informāciju par revīziju (auditu) un pārbaužu rezultātiem, nodokļu un muitas uzrēķiniem, kā arī atteikumiem PVN atmaksai, tagad uz lēmumiem, kas pieņemti, sākot ar š. g. 5. augustu, šis aizliegums neattiecas, bet piemērojamas jaunās likuma par NN normas.
Noteikto lēmumu publiskošanas “formālais” mērķis ir veicināt komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, nodrošināt ne tikai sabiedrības tiesību uz informāciju realizāciju, bet arī nodrošināt publiski pieejamu informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi.
Savukārt “neformālais” mērķis ir norādīts likumprojekta anotācijā – novērst sagrozītas un neatbilstoši patiesajai situācijai atspoguļotas informācijas publisku izpaušanu, kas maldina sabiedrību par VID rīcību konkrētajā situācijā. Izrietoši – mazina uzticību valsts pārvaldei, VID darbībai, tādējādi arī ietekmējot ēnu ekonomiku. Iepriekš minēto apstiprinājusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme VID informatīvajā paziņojumā “Valsts ieņēmumu dienests publiskos informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem dienesta pieņemtajiem lēmumiem”, norādot, ka VID gadiem ilgi bijis aizliegts izpaust jebkādu informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas, kas VID kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Tas attiecīgi sekmējis spekulācijas, maldus un dubulto morāli pret nodokļu maksātājiem, taču līdz ar jauno kārtību ēnu ekonomika Latvijā mazināšoties.
Kāda informācija tiks publicēta?
Pamatojoties uz likuma par NN 18. panta 9. daļu VID publiskos informāciju par negatīviem lēmumiem, norādot nodokļu maksātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datumu, tā būtību un nolemjošo daļu, kā arī informāciju, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā. Informāciju par lēmumu publiskos septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā un tā darbība nav apturēta. Informācija par lēmumu būs pieejama līdz brīdim, kad tas tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc lēmuma publiskošanas.
Jāuzsver, ka VID pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana pati par sevi neaptur tā publicēšanu, bet ir nepieciešams, lai tieši tiesa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aptur tā darbību.
Iespējamā pozitīvā ietekme
VID lēmumu publiskošana var nest pozitīvas vēsmas ne tikai uzņēmēju rīcības un izteiksmes disciplinēšanā – arī pašam VID pirms katra lēmuma pieņemšanas būs jāatceras latviešu sakāmvārds: “Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez!” Tas tāpēc, ka, VID lēmumiem kļūstot publiski pieejamiem, arī pats iestādes darbs tiks pakļauts publiskai kvalitātes kontrolei, kā arī uzņēmumi var būt vairāk ieinteresēti VID lēmumu pārsūdzēšanā, jo uzņēmuma reputācija ir pietiekams motivators nolikt atrunas “tas nav tā vērts” un “vieglāk ir samaksāt” pie malas. VID lēmumi kļūs pieejami darījumu partneriem, žurnālistiem un arī citiem nozares uzņēmumiem, tādējādi ļaujot tiem izprast VID veikto pārbaužu loģiku un biežākos klupšanas akmeņus nozarē (šo gan var būtiski ietekmēt tas, cik plaši un detalizēti tiks publicētas aprakstošās pieņemto lēmumu daļas un vai tas netiks darīts selektīvi).
Papildus jānorāda, ka līdz ar VID lēmumu publiskošanu negodprātīgiem uzņēmējiem tiek mazināta iespēja sniegt maldinošas ziņas saviem potenciālajiem un esošajiem darījumu partneriem, jo iepriekš tie nevarēja pārbaudīt izteikto apgalvojumu atbilstību faktiskajai situācijai, bet tagad ziņas būs publiski pieejamas.
Izaicinājumi uzņēmuma reputācijas aizsardzībā
Uzņēmuma reputācija nav mētelis, ko var nodot ķīmiskajā tīrīšanā un pēc stundas saņemt kā jaunu, tādēļ uzņēmēju satraukums par likuma par NN grozījumiem ir saprotams un, jāteic, arī pamatots. Pārkāpumi rodas dažādu kļūdu dēļ, proti, gan tādu, kas ir tīši pieļautas ar noteiktu prettiesisku mērķi, gan tādu, kas pieļautas neuzmanības vai nezināšanas dēļ, jo neviens par pieredzējušu uzņēmēju nepiedzimst. Ņemot vērā, ka negatīvi lēmumi būs pieejami trīs gadus pēc to publiskošanas, tas var būtiski negatīvi ietekmēt uzņēmumu reputāciju, jo, pat ja visi konstatētie trūkumi tika novērsti pirms vairākiem gadiem un nav atkārtojušies, tas var radīt nepareizu priekšstatu par uzņēmuma godprātību un darba stilu, līdz ar to ietekmēt kāda sadarbības partnera lēmumu sadarboties. Piemēram, dauzi uzņēmumi ir pieļāvuši vienu un to pašu kļūdu, laikus neiesniedzot attaisnojuma dokumentus, kas rezultējusies VID atteikumā izmaksāt pārmaksāto PVN. Tas ir jo īpaši aktuāli starptautiskiem uzņēmumiem – noteiktos gadījumos saņemt korektu preču transportēšanas dokumentu paketi var aizņemt ilgāk nekā trīs līdz piecas darbadienas, kas ir VID PVN deklarāciju tematiskās pārbaudes vidējais termiņš. Šādā gadījumā, kamēr nav iegūti visi VID pieprasītie dokumenti un informācija, VID mājaslapā tiks pacelts “sarkanais karogs” jeb publiskota informācija par VID pieņemto negatīvo lēmumu, kas būs redzams visiem darījuma partneriem un citiem interesentiem.
Izvērtējot normatīvā akta tekstuālo redakciju, šķiet, ka likumdevējs nav ar pietiekamu rūpību izvērtējis samērīgumu starp publikācijas sabiedrisko nozīmību noteiktās situācijās un tās atstāto iespaidu uz publikācijā minēto personu un uzņēmumu īpašniekiem, pārstāvjiem. Uzņēmumiem ar gadiem ilgi veidotu un koptu reputāciju, kas ir vispārzināms un ļoti vērtīgs jebkura uzņēmuma aktīvs, grozījumi var radīt situāciju, ka pie visai nenozīmīga soda vai atmaksas atteikuma uzņēmumam tiek nodarīti neproporcionāli lieli zaudējumi reputācijas samazinājuma dēļ. Publicētā informācija var tikt ļaunprātīgi izmantota, lai tieši vai netieši negatīvi ietekmētu VID publikācijā minētā uzņēmuma ekonomisko darbību, piemēram, cenšoties ietekmēt patērētāja uzvedību vai ar skaļāku virsrakstu piesaistīt sevis veidotajam vietnes saturam papildu lasītājus. Valsts iestādes publicētam saturam auditorijas ieskatā ir augsts uzticības līmenis, tādēļ maz ticams, ka lasītāji kritiski vērtēs pārpublicētās informācijas saturu, ja autors būs atsaucies uz VID, ko tas noteikti darīs.
Likumsakarīgi, ka arī investīciju piesaiste daļai uzņēmēju var kļūt sarežģītāka, tādēļ investīciju fons Latvijā, visticamāk, kopumā pasliktināsies. VID publikācijas var veidot nepatiesu priekšstatu par uzņēmuma saimniecisko darbību un tā pārvaldības stilu, proti, ja uzņēmēja pieļautā kļūda nav fiksēta ar VID lēmumu, tas nenozīmē, ka kļūdu nav. Tomēr VID lēmumu publikācijas var radīt tieši šādu iespaidu, jo, investoram vai tā pārstāvim neiedziļinoties VID publiskoto lēmumu būtībā un lemjot par investīciju piešķiršanu, nepamatota priekšroka var tikt dota jauniem uzņēmumiem, kuros pārbaudes nav veiktas vispār vai nav vēl veiktas tik daudz, lai tā “bilancē” būtu publikācijas par VID pieņemtajiem negatīvajiem lēmumiem. Tādējādi, lai gan pieredzējuši uzņēmēji, iespējams, varētu efektīvāk apgūt investīcijas un nest lielāku pienesumu valsts ekonomikai kopumā, investīciju piesaistē tiem var samazināties konkurētspēja reputācijas dēļ, ko radījusi VID publikācijas.
Nav vienotas izpratnes
Valsts nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu publicēšanas sistēma nav universāla nedz Eiropas Savienībā, nedz citur pasaulē. Lēmumu publicēšanas prakse un arī funkcionālā nozīme var krasi atšķirties dažādās valstīs, jo tā ir likumdevēja brīva politiska izšķiršanās, tādēļ ārzemju darījumu partneriem var rasties kļūdains priekšstats par esošo vai potenciālo sadarbības partneri, it īpaši ņemot vērā to, ka:
- lēmumi būs pieejami tikai valsts valodā – latviešu;
- ja lēmumi ir vairāki, nereti tikai viens tiek izlasīts detalizēti un pārējie “pa diagonāli”, kā arī var netikt pilnvērtīgi sekots līdzi aktuālajai informācijai par pārsūdzības rezultātiem;
- lēmumi tiks publicēti par pārkāpumiem, kuru kaitīguma pakāpe var būt krasi atšķirīga, proti, lēmumā konstatēto pārkāpumu būtiskums un tvērums var atšķirties – no PVN atmaksas atteikuma līdz nodokļa audita pārbaudē konstatētajam pārkāpumam. Tie nav vērtējami vienlīdzīgi.
Darījumu partneru izvērtēšanas apgrūtinājumi
Uzņēmumiem darījumu partneru izvērtēšanas process var kļūt aizvien apgrūtinošāks jaunās kārtības dēļ, jo VID lēmumu publiskā pieejamība veidos jaunas prezumpcijas, ka izvērtētājam noteikti “bija zināms vai vajadzēja zināt, ka...”. Proti, tiek pieņemts, ka uzņēmējs no VID lēmumā publicētās informācijas noteikti ir guvis pilnīgu un patiesu priekšstatu par savu potenciālo darījuma partneri un ka VID lēmums pats par sevi ir nevis ziņas par darījuma partneri, bet gan jau slēdziens par faktu (darījuma partnera raksturu).
Kā piemēru var minēt arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu. Ar mērķi veicināt vienotu izpratni par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) prasību piemērošanu un sniegtu praktisku palīdzību to izpildē, VID ir izstrādājis “Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem” par pareizu normatīvā akta prasību piemērošanu. Minētajās vadlīnijās VID norāda, ka “jebkura publiski pieejama negatīva rakstura informācija (banka izbeidz darījuma attiecības, iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos vai saikne ar personām, kas tajos iesaistītas) ir uzskatāma par pazīmi, kas rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku.”
Līdz ar to rodas pamatots jautājums: kā NILLTPFNL subjektiem ir pareizi jāinterpretē un jāvērtē VID publicētie lēmumi un kas uzņemsies atbildību par publicētā lēmuma nepamatoti radītajām negatīvajām sekām - piemēram, ja kredītiestādes atteiksies apkalpot uzņēmuma kontu, tādējādi apgrūtinot tā darbību; vai ja šādam uzņēmumam tiks atteikts kredīts, piespiežot tam vērsties pie nefinanšu institūcijām pēc finanšu līdzekļiem, kam var būt nodokļu sekas; vai arī par augstāku cenu un procentu maksājumu piemērošanu, jo uzņēmums tika klasificēts kā riskants negatīvā ieraksta dēļ?
Jābūt atvērtiem dialogam
Jārēķinās, ka no VID lēmuma publicēšanas radītā negatīvā raksturojuma jeb “sarkanā karoga” uzņēmējs vienmēr var izvairīties, veicot uzņēmuma pāreju. Līdz ar to ir paredzams, ka pēc kāda laika reģistrēto uzņēmumu skaits varētu pieaugt, uzņēmumiem izvairoties no liekas publicitātes un slēpjoties jauna uzņēmuma veidolā. Tādēļ noslēgumā jāuzsver, ka VID lēmumu publicēšana nav panaceja ne ēnu ekonomikai, ne VID reputācijas uzlabošanai. Lai gan tā var nest daudz pozitīvu impulsu gan uzņēmējdarbībā, gan sabiedrības attieksmē pret valsts pārvaldi kopumā, tomēr jebkurš solis ir jāsper pārdomāti, ievērojot un saprātīgi izvērtējot visu iesaistīto pušu pamatotās intereses. Lēmuma publicēšanai ir jāpilda atbalsta funkcija – gan uzņēmējiem disciplinēt un kontrolēt citam citu, gan arī sekmēt VID lēmumu kvalitātes pieaugumu –, bet tā nedrīkst būt ierocis uzņēmēju savstarpējās konkurences spēlēs vai klupšanas akmens uzņēmuma attīstībā nepiesaistītu investīciju un neiegūta kredīta dēļ.
Šobrīd vēl nav skaidrs, kā tieši negatīvu VID lēmumu publicēšana ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Ir vairāki atvērtie jautājumi, uz kuriem atbilžu nav, bet tās ir jāmeklē, abām pusēm kopā sadarbojoties un uzklausot vienai otru.
Avots: iFinanses