Globālais minimālais uzņēmumu ienākumu nodoklis

2021. gada 5. jūnijā G7 valstu – ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Kanādas, Itālijas un Japānas finanšu ministri vienojušies par globālā minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešanu. Vienošanās mērķis ir liegt daudznacionālām korporācijām izvairīties no nodokļu nomaksas, pārvirzot peļņu uz zemu nodokļu jurisdikcijām. Paredzēts, ka globālais uzņēmumu ienākuma nodoklis nodrošinās taisnīgumu un fiskālo solidaritāti, jo tiks izskausta nodokļu konkurence starp valstīm.

Vienošanās tiek balstīta uz diviem pīlāriem:

1. daudznacionālie uzņēmumi maksā uzņēmumu ienākumu nodokļus valstīs, kurās tie veic saimniecisko darbību - tas attiecas uz globālajiem uzņēmumiem ar vismaz 10% globālo peļņas normu, kur 20% no peļņas, kas pārsniedz šo peļņas normu, tiktu pārdalīta un aplikta ar nodokļiem valstīs, kurās uzņēmumi gūst peļņu;
2. minimālais globālais uzņēmumu ienākuma nodoklis 15% apmērā.

Aktualitāte

Digitalizētā ekonomikā daudznacionālie uzņēmumi gūst nodokļu priekšrocības, pārceļot savu nodokļu rezidenci uz zemu nodokļu vai beznodokļu valsti. Uzņēmumu nodokļu rezidences noteikšana dažādās valstīs atšķiras, proti, izšķir nodokļu rezidenci pēc uzņēmuma reģistrācijas valsts vai pēc valsts, kurā tiek nodrošināta vadība un kontrole (“effective management and control”). Kā pamatprincips starptautiskajās nodokļu tiesībās būtu jānoteic, ka nodoklis no peļņas ir maksājams valstī, kurā rodas vērtība. Tomēr joprojām daudznacionālie uzņēmumi, kuru produkti un pakalpojumi tiek patērēti valstīs ar lielāku nodokļu slogu un kur attiecīgi tiek gūta peļņa, nodokļi šajās valstīs vai nu netiek maksāti vispār, vai ar nodokli apliekamā peļņa tiek samazināta līdz minimumam.

Eiropas Savienības nostāja

Eiropas Savienības līmenī, debatēs ar Eiropas Savienības tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski un Portugāles valsts sekretāri Anu Paulu Zacarias Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja G7 valstu panākto vienošanos par globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15%. Tomēr Kipra un Īrija pauda atšķirīgu viedokli, atsaucoties uz valsts suverenitāti, veidojot nodokļu politiku. Īrijas nostāja ir par to, lai saglabātu nodokļu likmes kā valsts kompetences noteikšanas politiku, patstāvīgi nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes līmeni, kas ir piemērotas ilgtspējīgai ekonomikas un investīciju attīstībai. Jāmin, ka Kiprā un Īrijā ir viena no zemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļu likmēm Eiropas Savienībā.

BDO sekos iniciatīvas attīstībai un turpinās publicēt jaunumus.