Šodien korporatīvās pārvaldības principu ieviešana uzņēmumu darbībā kļūst par nepieciešamību, jo no tā gūst labumu ne tikai biznesa operatīvā darbība, bet arī reputācija un saistītie tehnoloģiskie progresi un uzlabojumi.
Uzņēmumiem arī Latvijā sāk nostiprināties apziņa pēc stratēģiski vadītas biznesa plānošanas, riska vadības un uz ilgtspēju vērsta uzņēmuma funkcionēšanu, kas pēc būtības ir izstrādāti un iekļauti korporatīvās pārvaldības principu kodeksā[1]. Vēl jo vairāk uzņēmumu interese par korporatīvas pārvaldības principiem un to ieviešanu paātrināja pandēmijas radītie apstākļi, kad radās nepieciešamība sakārtot visus ar darbu saistītos procesus jaunajā – attālinātajā režīmā. Tikmēr efektīva korporatīvā pārvaldība iespējama tad, ja uzņēmums izprot tās ieviešanas priekšrocības, izaugsmes potenciālu un ir gatavs tālredzīgi un mērķtiecīgi plānot pārvaldības principu ieviešanu praktiskajā darbā.
Šovasar veiktajā BDO Latvia pētījumā “Korporatīvās pārvaldības principu ieviešana uzņēmumos Latvijā”, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" un Lursoft, tika aptaujāti Latvijas uzņēmu valdes locekļi, īpašnieki un lēmumu pieņēmēji. Aptaujāto uzņēmumu vidū bija enerģētikas un dabasgāzes sadales, transporta, IT, veselības aprūpes, kosmētikas un pārtikas ražošanas jomu pārstāvji. Viedokli, ka korporatīvā pārvaldība ir vienlīdz aktuāls jautājums kā lielos, tā mazos uzņēmumos, pamato nodarbināto skaits aptaujātajos uzņēmumos – tas svārstās no dažiem desmitiem līdz pat teju 900 darbiniekiem. Vidējais aptaujāto uzņēmumu pērnā gada apgrozījums sastādīja 112 milj. EUR.
Korporatīvās pārvaldības principu ieviešana tuvākajos gados turpinās būt aktuāla – šo viedokli apstiprina 73% aptaujāto. Starp iemesliem, kāpēc korporatīvo pārvaldību uzņēmumā ir vērts stiprināt, respondenti galvenokārt min uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošanu un iespēju palielināt ilgtermiņa vērtību. 86% aptaujāto atzīst, ka uzņēmuma ilgtspēju un darbības rezultātus pozitīvi ietekmēs investoru piesaiste un ilgtspējīgas ieguldīšanas politika.
Būtiska loma korporatīvās pārvaldības ieviešanai piemīt gadījumos, ja uzņēmums lēmis kļūt par biržā kotētu sabiedrību. 20% aptaujāto atzīst, ka tie vai nu jau kotējas biržā, vai drīzumā to plāno darīt. Minētais liecina par pozitīvu tendenci lielo komersantu vidū – biznesa ētikas stiprināšanu, ieviešot korporatīvās pārvaldības principus un vienlaikus piesaistot jaunus investorus darbības paplašināšanai.
Viens no korporatīvās pārvaldības stūrakmeņiem ir uzņēmuma stratēģija. Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka uzņēmumā stratēģija nav izstrādāta, tomēr tās izstrādes uzdevums ir noteikt sasniedzamos darbības mērķus un laika periodu mērķu īstenošanai, veicinot uzņēmuma konkurētspēju.
Darba ražīgumu un rezultātu kvalitāti noteic ētikas un iekšējās kultūras pamatprincipi – pozitīvi vērtējams, ka jau 64% aptaujāto ir ieviesuši Ētiskas uzvedības kodeksu, vienlaikus teju 35% uzņēmumu šāda prakse vēl netiek īstenota.
To, cik raiti būs sasniedzami stratēģiskie mērķi, nosaka uzņēmuma spēja laikus pārvaldīt iespējamos šķēršļus. To atzīst 82% aptaujāto, norādot, ka ikdienas darbā tiek identificēti, novērtēti un uzraudzīti ar darbību saistītie riski. Zināmas bažas gan raisa tas, ka pārredzama un ērta iekšējās kontroles sistēma cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un risku vadības politika ieviesta vien 50% aptaujāto uzņēmumu.
Konkurētspējīgs atalgojums un pārredzama tā noteikšanas kārtība ļauj piesaistīt labākos speciālistus un motivēt ilgtermiņa sadarbībai – to atzīst 59% respondentu, kas jau izstrādājuši uzņēmuma atalgojuma politiku, savukārt daļa aptaujāto vēl nav paguvuši formalizēt atalgojuma politikas pamatprincipus.
Aizvadīto gadu laikā arvien lielāka vērība tiek veltīta informācijas apritei un konfidencialitātei, kas skar gan uzņēmuma intereses, gan klientu datus. Pozitīvi vērtējams apstāklis, ka teju 80% aptaujāto ir noteikuši informācijas aprites, konfidencialitātes un atklātības kārtību. Vēl jo vairāk – uzņēmumi apliecina, ka informācijas apritē tiek nodrošināta arī datu aizsardzība.
ASV un Kanādā veiktā aptauja par korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu gan liecina, ka ārvalstīs tā ir ievērojami izplatītāka prakse – 84% aptaujāto jau vairāk nekā desmit gadu ievēro korporatīvās pārvaldības pamatprincipus. 96% gadījumu korporatīvās pārvaldības politikas tiek ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajam regulējumam, ētikas pamatprincipiem un risku pārvaldībai. Būtiski, ka korporatīvās pārvaldības principus raksturo gan to elastīgums – iespēja pielāgot tieši jūsu uzņēmumam –, gan to ieteikuma raksturs. Piemēram, vien 24% Āzijas reģiona valstu korporatīvā pārvaldība ir obligāta prasība.[2]
Aptaujas rezultāti liecina, ka komersantu vidū korporatīvās pārvaldības principu ieviešana un līdzšinējo iestrādņu stiprināšana būs aktuāls jautājums arī turpmāk. Vienlaikus jāatzīst, ka šī procesa raitu virzību kavē pieejamās informācijas un zināšanu trūkums par korporatīvās pārvaldības nozīmi. Aptaujāto viedoklis ir skaidrs – korporatīvās pārvaldības principu īstenošana ir vērtīga prakse, kas sekmē uzņēmuma mērķu sasniegšanu. Jāuzsver, ka uzskats – kas der visiem, neder nevienam – nav attiecināms uz korporatīvo pārvaldību. Gluži pretēji – korporatīvās pārvaldības vadlīniju kopums ļauj elastīgi izvēlēties un pielāgot tādu korporatīvās pārvaldības modeli uzņēmējdarbībai, kas vislabāk atbilstu uzņēmuma interesēm.
Ar detalizētiem pētījuma “Korporatīvās pārvaldības principu ieviešana uzņēmumos Latvijā” rezultātiem iespējams iepazīties
šeit.