DB: Darījumu tirgus uz pauzes

08 aprīlis 2020

Kas notiek ar investīcijām, ņemot vērā, ka daudz kam norauts stopkrāns? Cik lielas būs problēmas?

Galvenais, kas šobrīd jāņem vērā, ir tas, ka tirgū valda pilnīga neskaidrība par situāciju un virzienu, kādā šī krīze var attīstīties. No vienas puses, situācija, protams, ir dramatiska – veselas nozares faktiski ir apturējušas darbību, bet citas, kaut gan varētu strādāt, atrodas dīkstāvē pasūtījumu trūkuma dēļ. Ļoti lielai iedzīvotāju daļai būtiski samazinās vai pat apstājas ienākumi, kas nepieciešami izdzīvošanai. Šādai situācijai pastāvot pietiekami ilgi, neizbēgami sāksies ķēdes reakcija, kas skars arī šobrīd veselās nozares vai arī atsevišķus, šobrīd spēcīgus uzņēmumus.

Ar ko jārēķinās? Kā tas mūs ietekmēs?

Investīcijas un darījumi pēc sava rakstura ir ilgtermiņa kapitāls, un pie šādas neziņas investori vairs nevar paļauties uz līdzšinējiem investīciju izvērtēšanas modeļiem, kas ir balstīti uz vēsturiskiem, ilgtermiņa datiem. Tādēļ jebkādas investīcijas – pat labos un daudzsološos projektos – tiek atliktas līdz brīdim, kad būs uzkrāta pietiekami liela izpratne par nākotnes attīstības scenārijiem.

Tomēr ir vēl arī cits iemesls, kādēļ investīcijas tiek apturētas. Proti, ne visiem investoriem krīzes situācijas ir automātiski kas slikts. Tieši pretēji – ir vairāki investori, kas specializējas grūtībās nonākušu uzņēmumu vai projektu iegādē. Šādas distressed stratēģijas investori, atšķirībā no standarta investoriem, šobrīd ir tie, kas nogaida.

Taču tiek gaidīta nevis tirgus atlabšana, bet brīdis, kad tirgū parādīsies investīciju iespējas ar būtisku atlaidi.

Šis brīdis vēl nav pienācis, jo formāli uzņēmumi šādā ārkārtas stāvoklī atrodas vidēji pat mazāk nekā vienu mēnesi. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kuriem ir labi biznesa pamati, šobrīd vēl nav tādā situācijā, lai tos atdotu par samazinātu cenu.

Kā raksturotu šā brīža darījumu tirgu Latvijā? Kādi izaicinājumi?

Diemžēl jau tā ne ļoti aktīvajā darījumu tirgū šobrīd tiks ieturēta pauze.

Cik ilgi – tas ir atkarīgs no situācijas tālākas attīstības, valdības ieviesto atbalsta mehānismu efektivitātes un katra investora individuālās stratēģijas.

Jāņem vērā, ka pieejamā naudas masa investoriem nav pēkšņi samazinājusies, tikai viņu uzvedība šobrīd ir, iespējams, būtiskā pavērsiena punktā.

Galvenais izaicinājums uzņēmumiem šobrīd ir saglabāt likviditāti – vai tas būtu, samazinot izmaksas, piesaistot ārēju kapitālu, vai gudri strukturējot atsevišķu ražošanas ciklu finansēšanu.

Atšķirībā no finanšu krīzes pirms vairāk nekā 10 gadiem, šobrīd Latvijas ekonomikai nav strukturālas vai uzpūstu burbuļu problēmas. Esošā krīze ir konkrēts ārējs faktors, kas nav kādu pieļauto kļūdu rezultāts uzņēmumu vai pat valsts līmenī. Tādēļ ticu, ka tie uzņēmumi, kas spēs šo krīzi pārvarēt, no tās jaunajā realitātē atgriezīsies krietni spēcīgāki nekā līdz šim.

Kādas jomas joprojām varētu būt perspektīvas? Un otrādi.

Acīmredzamie pozitīvie efekti, ja tos tā var saukt, šobrīd pamatā ir medicīnas, loģistikas, interneta tehnoloģiju un attālinātās saziņas nozarēm. Protams, balstīt nākotnes investīcijas pārtikas piegādes uzņēmumos uz 2020. gada marta rādītājiem nav pareizi, un tikai pēc zināma laika būs redzams, kādas ir šīs krīzes ilgtspējīgās sekas normalizētos apstākļos. Šajā pašā laikā šī situācija spiestā kārtā uzņēmumiem liek pārvērtēt ierastos darbības modeļus.

Piemēram, samazināsies nepieciešamība pēc darījumu braucieniem, ja tikšanās varēs organizēt attālināti.

Vēl viena potenciāli pozitīva ietekme vidējā termiņā varētu būt pastiprināta uzmanība biznesa reģionālajam faktoram. Vīruss ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā tiek uzskatīts par “importa” problēmu, kas tikai veicinās vides aizsardzības politikas iesākto virzienu un pastiprinās uzmanību reģionālajai ražošanai, precēm, izklaidei.

Šī aspekta dēļ, domājams, negatīvu ietekmi arī vidējā termiņā izjutīs tūrisms un nozares, kuras ir atkarīgas no tūrisma.

Negatīvu ietekmi var sagaidīt arī “ne pamata” patēriņa preču tirdzniecības nozares. Tas būs ne tikai reģionālo aspektu dēļ, bet arī samazinātās iedzīvotāju pirktspējas rezultātā.

Kas šajā ziņā notiek un ir sagaidāms pasaulē?

Kaut gan katra valsts cīņai ar Covid-19 un tā sekām izvēlas savu pieeju, ekonomiskie faktori pasaulē nedarbojas izolēti. Tādēļ tie paši faktori, kas būs novērojami Latvijā, līdzīgā veidā sagaidāmi visā pasaulē. Jebkurā gadījumā, runājot tieši par investīcijām, visā pasaulē investori sākumā vēros, kā beidzas šī krīze, un tikai tad skatīsies, kur un cik atlikušos līdzekļus efektīvāk ieguldīt.

Kādi ir ieteikumi uz visa fona?

Pirmkārt – ievērot valdības rekomendācijas krīzes pārvarēšanai, sociāli distancēties, un, cik tas ir iespējams, palikt mājās. Pats labākais biznesa modelis nebūs neko vērts, ja nebūs veselīgu un spējīgu cilvēku, kas to realizēs!

Un otrkārt – apsvērt nestandarta finansēšanas mehānismus. Naudas ekonomikā patiešām ir daudz, un līdzās standarta finansējuma piesaistes veidiem – banku aizdevumiem, tiešajām investīcijām – šis ir īstais brīdis, lai meklētu speciāli izstrādātus finansējuma risinājumus ar mērķi pārvarēt šo neskaidrību laiku. Piemēram, konkrēta ražošanas pasūtījuma izpildes finansēšana, bridge finansējums ar investoriem u.tml.